Vispārējā cilvēktiesību deklarācija 
Preambula  Ievērodama, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās pašcieņas un viņu  vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības, taisnīguma un vispārēja miera  pamats, un  ievērodama, ka cilvēktiesību necienīšana un nicināšana noved pie barbariskiem  aktiem, kas izraisa sašutumu cilvēces apziņā, un ka tādas pasaules radīšana, kurā  cilvēkiem būs vārda un pārliecības brīvība un tie būs brīvi no bailēm un trūkuma, ir  pasludināta kā cilvēku augstākie centieni, un  ievērodama, ka nepieciešams, lai cilvēktiesības aizsargātu likuma spēks nolūkā  nodrošināt tādu stāvokli, lai cilvēks nebūtu spiests izmantot kā pēdējo līdzekli  sacelšanos pret tirāniju un apspiestību, un  ievērodama, ka nepieciešams veicināt draudzīgu attiecību attīstību starp tautām, un  ievērodama, ka Apvienoto Nāciju tautas Statūtos apliecināja savu ticību cilvēka  pamattiesībām, cilvēka personības pašcieņai un vērtībai un vīriešu un sieviešu  līdztiesībai un apņēmās sekmēt sociālo progresu un dzīves apstākļu uzlabošanu  vislielākās brīvības apstākļos, un  ievērodama, ka dalībvalstis apņēmās, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju,  veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu, un  ievērodama, ka šo tiesību un brīvību rakstura vispārējai izpratnei ir milzīga nozīme šīs  saistības pilnīgai izpildei,  Ģenerālā Asambleja pasludina  šo Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju par uzdevumu, kuru pildīt jātiecas visām tautām  un visām valstīm, lai katrs cilvēks un katrs sabiedrības institūts, pastāvīgi ievērojot šo  Deklarāciju, ar izskaidrošanu un izglītošanu censtos veicināt šo tiesību un brīvību  respektēšanu un, realizējot nacionālos un starptautiskus progresīvus pasākumus,  nodrošinātu to vispārēju un efektīvu atzīšanu un īstenošanu kā Organizācijas  dalībvalstu, tā arī to jurisdikcijā esošo teritoriju tautās.  1. pants  Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un  sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.  2. pants  Katram cilvēkam jābūt apveltītam ar visām tiesībām un visām brīvībām, kas  pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas,

reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai citas izcelsmes, mantiskā  stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.  Turklāt nedrīkst būt nekādas atšķirības valsts vai teritorijas, pie kuras cilvēks pieder,  politiskā, tiesiskā vai starptautiskā stāvokļa dēļ neatkarīgi no tā, vai šī teritorija ir  neatkarīga, aizbilstama, bez pašpārvaldes vai kaut kā citādi ierobežota savā  suverenitātē.  3. pants  Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību.  4. pants  Nevienu cilvēku nedrīkst turēt verdzībā vai nebrīvē; visa veida verdzība un vergu  tirdzniecība ir aizliegta.  5. pants  Nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi, necilvēcīgi ar viņu  apieties un sodīt, pazemojot viņa cilvēcisko cieņu.  6. pants  Katram cilvēkam, lai kur viņš atrastos, ir tiesības tikt atzītam par personu likuma  priekšā.  7. pants  Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un viņiem ir tiesības, bez jebkādām  atšķirībām, uz vienādu likuma aizsardzību pret jebkādu diskrimināciju, kura pārkāpj  šo Deklarāciju, un pret jebkuru kūdīšanu uz tādu diskrimināciju.  8. pants  Katram cilvēkam ir tiesības uz efektīvu viņa tiesību atjaunošanu kompetentā  nacionālā tiesā gadījumos, kad pārkāptas viņa pamattiesības, kas noteiktas konstitūcijā  vai likumā.  9. pants  Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, aizturēt vai pakļaut izraidīšanai.  10. pants  Katram cilvēkam viņa tiesību un pienākumu noskaidrošanai, kā arī lai noteiktu viņam  izvirzītās kriminālās apsūdzības pamatotību, ir tiesības sakarā ar visu personu  vienlīdzību likuma un tiesas priekšā prasīt, lai viņa lietu atklāti un ievērojot visas  taisnīguma prasības izskatītu neatkarīga un objektīva tiesa.  11. pants

1. Katram cilvēkam, kam inkriminēts kriminālnoziegums, ir tiesības tikt uzskatītam  par nevainīgu, kamēr viņa vaina nebūs pierādīta saskaņā ar likumu atklātā tiesas  procesā, kurā viņam tiek nodrošinātas visas iespējas uz aizstāvību.  2. Nevienu nedrīkst notiesāt par noziegumu tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas  saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā bijušajiem valsts iekšējiem likumiem vai  starptautiskajām tiesībām nebija krimināl­noziegums. Tāpat nedrīkst piespriest  smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro laikā, kad tika izdarīts kriminālnoziegums.  12. pants  Nedrīkst patvaļīgi iejaukties neviena privātajā un ģimenes dzīvē, patvaļīgi apdraudēt  viņa dzīvokļa neaizskaramību vai viņa kores­pondences noslēpumu, vai nelikumīgi  apdraudēt viņa godu un reputāciju. Katram cilvēkam ir tiesības uz likuma aizsardzību  pret šādu iejaukšanos vai šādiem apdraudējumiem.  13. pants  1. Katram cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu jebkurā  valstī.  2. Katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti un atgriezties savā valstī.  14. pants  1. Katram cilvēkam ir tiesības meklēt patvērumu no vajāšanas citās valstīs un  izmantot šo patvērumu.  2. Šīs tiesības nevar tikt izmantotas tādas vajāšanas gadījumā, kas īstenībā saistīta ar  nepolitiska nozieguma izdarīšanu vai ar darbību, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju  Organizācijas mērķiem un principiem.  15. pants  1. Katram cilvēkam ir tiesības uz tautību.  2. Nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt tā tautību vai tiesības mainīt savu tautību.  16. pants  1. Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez jebkādiem ar rasu,  tautību vai reliģiju atšķirībām saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un nodibināt  ģimeni. Viņiem ir vienlīdzīgas tiesības, stājoties laulībā, laulības laikā un šķirot  laulību.  2. Laulība var tikt slēgta tikai ar abu personu, kas stājas laulībā, brīvu un pilnīgu  piekrišanu.  3. Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un  valsts aizsardzību.  17. pants  1. Katram cilvēkam ir tiesības uz īpašumu kā vienpersoniski, tā arī kopīgi ar citiem.  2. Nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt īpašumu.

18. pants  Katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, brīvību pieņemt  reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un  pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti piekopjot kultu,  izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību.  19. pants  Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus  uzskatus: šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību  meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no  valstu robežām.  20. pants  1. Katram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociāciju brīvību.  2. Nevienu nedrīkst piespiest iestāties kaut kādā asociācijā.  21. pants  1. Katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi  izvēlētu pārstāvju starpniecību.  2. Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties valsts pārvaldē savā zemē.  3. Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai  periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu  vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas  nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu.  22. pants  Katram cilvēkam kā sabiedrības loceklim ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu un viņa  personības pašcieņas uzturēšanai un brīvai attīstībai nepieciešamo tiesību īstenošanu  ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā ar nacionālo pasākumu palīdzību un  starptautiskās sadarbības ceļā un atbilstoši katras valsts struktūrai un resursiem.  23. pants  1. Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un  labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu.  2. Katram cilvēkam, bez jebkādas diskriminācijas, ir tiesības uz vienādu atlīdzību par  līdzvērtīgu darbu.  3. Katram strādājošam ir tiesības uz taisnīgu un apmierinošu darba algu, kas  nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei. Nepieciešamības gadījumā tā  jāpapildina ar citiem sociālās nodrošināšanas līdzekļiem.  4. Katram cilvēkam ir tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties arodbiedrībās savu  interešu aizsardzībai.  24. pants

Katram cilvēkam ir tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, ieskaitot tiesības uz saprātīgu  darbadienas ierobežojumu un uz apmaksātu periodisku atvaļinājumu.  25. pants  1. Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu,  mājokli, medicīniskos pakalpojumus un vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas  nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai, un tiesības uz  nodrošinājumu sakarā ar bezdarbu, slimību, invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos  vai citos eksistences līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu  apstākļu dēļ.  2. Mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību. Visiem bērniem,  laulībā un ārlaulībā dzimušajiem, ir jābauda vienāda sociālā aizsardzība.  26. pants  1. Katram cilvēkam ir tiesības uz izglītību. Izglītībai, vismaz pamata un vispārējai  izglītībai, ir jābūt bezmaksas. Pamatizglītībai ir jābūt obligātai. Tehniskajai un  profesionālajai izglītībai ir jābūt visiem pieejamai, un augstākai izglītībai jābūt  vienādi pieejamai visiem atbilstoši katra spējām.  2. Izglītības mērķim jābūt pilnīgai personības attīstībai, un tai jāstiprina cilvēktiesību  un pamatbrīvību ievērošana. Izglītībai ir jāveicina savstarpējā saprašanās, iecietība un  draudzība starp visām tautām, rasu un reliģiskajām grupām un Apvienoto Nāciju  Organizācijas darbība miera uzturēšanā.  27. pants  1. Katram cilvēkam ir tiesības brīvi piedalīties sabiedrības kultūras dzīvē, baudīt  mākslu, piedalīties zinātnes progresā un izmantot tā labumus.  2. Katram cilvēkam ir tiesības uz morālo un materiālo interešu aizsardzību, kas  saistītas ar zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, kuru autors viņš ir.  28. pants  Katram cilvēkam ir tiesības uz sociālo un starptautisko kārtību, kurā var tikt pilnīgi  realizētas šajā Deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības.  29. pants  1. Katram cilvēkam ir pienākumi pret sabiedrību, kurā tikai ir iespējama viņa  personības brīva un pilnīga attīstība.  2. Realizējot savas tiesības un brīvības, katram cilvēkam ir jāpakļaujas tikai likumā  noteiktiem ierobežojumiem, kuru nolūks ir vienīgi citu cilvēku tiesību un brīvību  pienācīgas atzīšanas un cieņas nodroši­nājums un morāles, sabiedriskās kārtības un  vispārējas labklājības taisnīgu prasību apmierināšana demokrātiskā sabiedrībā.  3. Šo tiesību un brīvību īstenošana nekādā ziņā nedrīkst būt pretrunā ar Apvienoto  Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.  30. pants

Neko šajā Deklarācijā nedrīkst interpretēt tādejādi, lai kādai valstij, personu grupai vai  atsevišķām personām būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai veikt darbības, kuru  mērķis ir likvidēt šajā Deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības.